3. Nandavaggo

1. Kammavipākajasuttaṃ

21. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṃ dukkhaṃ tibbaṃ kharaṃ kaṭukaṃ vedanaṃ adhivāsento sato sampajāno avihaññamāno.

Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya purāṇakammavipākajaṃ dukkhaṃ tibbaṃ kharaṃ kaṭukaṃ vedanaṃ adhivāsentaṃ sataṃ sampajānaṃ avihaññamānaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sabbakammajahassa bhikkhuno,

Dhunamānassa pure kataṃ rajaṃ;

Amamassa ṭhitassa tādino,

Attho natthi janaṃ lapetave’’ti. paṭhamaṃ;

2. Nandasuttaṃ



3. 欢喜品
1. 业报所生经
21. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，有一位比丘坐在世尊不远处，结跏趺坐，保持身体正直，正在忍受着由宿业果报所生的剧烈、粗猛、苦痛的感受，保持着正念、正知，不受困扰。
世尊看见那位比丘坐在不远处，结跏趺坐，保持身体正直，正在忍受着由宿业果报所生的剧烈、粗猛、苦痛的感受，保持着正念、正知，不受困扰。
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"比丘舍离一切业，
抖落往昔尘与埃；
无我安住如如者，
无需与人多言谈。"
第一经竟。
2. 难陀经

22. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti – ‘‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi; na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti.

Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamāroceti – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’’ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena nandaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso nanda, āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā nando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nandaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso nanda, āmantetī’’ti.

‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā nando tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ nandaṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Saccaṃ kira tvaṃ, nanda, sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ evamārocesi – ‘anabhirato ahaṃ, āvuso, brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’’ti ? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

‘‘Kissa pana tvaṃ, nanda, anabhirato brahmacariyaṃ carasi, na sakkosi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ , sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissasī’’ti? ‘‘Sākiyānī maṃ [mama (syā., aṭṭhakathā oloketabbā)], bhante, janapadakalyāṇī gharā nikkhamantassa [nikkhamantaṃ (aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)] upaḍḍhullikhitehi kesehi apaloketvā maṃ etadavoca – ‘tuvaṭaṃ kho, ayyaputta, āgaccheyyāsī’ti. So kho ahaṃ, bhante, tamanussaramāno anabhirato brahmacariyaṃ carāmi, na sakkomi brahmacariyaṃ sandhāretuṃ, sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissāmī’’ti.

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ [sammiñjitaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya [sammiñjeyya (sī. syā. kaṃ. pī.)], evameva – jetavane antarahito devesu tāvatiṃsesu pāturahosi.

Tena kho pana samayena pañcamattāni accharāsatāni sakkassa devānamindassa upaṭṭhānaṃ āgatāni honti kakuṭapādāni. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, nanda, imāni pañca accharāsatāni kakuṭapādānī’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, nanda, katamā nu kho abhirūpatarā vā dassanīyatarā vā pāsādikatarā vā, sākiyānī vā janapadakalyāṇī, imāni vā pañca accharāsatāni kakuṭapādānī’’ti? ‘‘Seyyathāpi, bhante, paluṭṭhamakkaṭī kaṇṇanāsacchinnā, evameva kho, bhante, sākiyānī janapadakalyāṇī imesaṃ pañcannaṃ accharāsatānaṃ upanidhāya saṅkhyampi [saṅkhampi (sī.)] nopeti kalabhāgampi nopeti upanidhimpi nopeti. Atha kho imāni pañca accharāsatāni abhirūpatarāni ceva dassanīyatarāni ca pāsādikatarāni cā’’ti.


22. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，世尊的同母弟难陀尊者向众多比丘这样说道："贤友们，我对梵行生起厌倦；我无法继续保持梵行，我要舍弃学处，还俗。"
于是一位比丘走近世尊，走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的那位比丘对世尊说："大德，世尊的同母弟难陀尊者向众多比丘这样说道：'贤友们，我对梵行生起厌倦；我无法继续保持梵行，我要舍弃学处，还俗。'"
于是世尊对一位比丘说："比丘，你来。以我的名义告诉难陀比丘：'贤友难陀，导师召唤你。'"那位比丘回答世尊说："是的，大德。"然后走近难陀尊者，走近后对难陀尊者说："贤友难陀，导师召唤你。"
"是的，贤友。"难陀尊者回答那位比丘后，走近世尊，走近后顶礼世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的难陀尊者说：
"难陀，你是否确实向众多比丘这样说：'贤友们，我对梵行生起厌倦；我无法继续保持梵行，我要舍弃学处，还俗'？""是的，大德。"
"难陀，你为什么对梵行生起厌倦，无法继续保持梵行，要舍弃学处，还俗呢？""大德，当我离开家时，释迦族美女剃了一半头发看着我说：'贵子，请快些回来。'大德，我因为忆念此事，所以对梵行生起厌倦，无法继续保持梵行，要舍弃学处，还俗。"
于是世尊拉着难陀尊者的手臂，就如同力士伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂那样迅速，在祇园消失，出现在三十三天。
那时，有五百位鸽足天女来侍奉帝释天王。于是世尊对难陀尊者说："难陀，你看到这五百位鸽足天女吗？""是的，大德。"
"难陀，你认为谁更美丽、更悦目、更令人愉悦：释迦族美女，还是这五百位鸽足天女？""大德，就像一只耳鼻被割的母猴子，释迦族美女与这五百位天女相比，不能以数计，不能以分计，不能相提并论。这五百位天女更美丽、更悦目、更令人愉悦。"


‘‘Abhirama, nanda, abhirama, nanda! Ahaṃ te pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti. ‘‘Sace me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, abhiramissāmahaṃ, bhante, bhagavati brahmacariye’’ti [bhagavā brahmacariyeti (syā. pī.), bhagavā brahmacariyanti (ka.)].

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nandaṃ bāhāyaṃ gahetvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – devesu tāvatiṃsesu antarahito jetavane pāturahosi.

Assosuṃ kho bhikkhū – ‘‘āyasmā kira nando bhagavato bhātā mātucchāputto accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti.

Atha kho āyasmato nandassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ nandaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca samudācaranti – ‘‘bhatako kirāyasmā nando upakkitako kirāyasmā nando accharānaṃ hetu brahmacariyaṃ carati; bhagavā kirassa pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādāna’’nti.

Atha kho āyasmā nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro kho panāyasmā nando arahataṃ ahosi.

Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti. Bhagavatopi kho ñāṇaṃ udapādi – ‘‘nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’’ti.

Atha kho āyasmā nando tassā rattiyā accayena yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā nando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yaṃ me, bhante, bhagavā pāṭibhogo pañcannaṃ accharāsatānaṃ paṭilābhāya kakuṭapādānaṃ, muñcāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ etasmā paṭissavā’’ti. ‘‘Mayāpi kho tvaṃ, nanda [kho te nanda (sī. syā. pī.), kho nanda (ka.)], cetasā ceto paricca vidito – ‘nando āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesi – ‘āyasmā, bhante, nando bhagavato bhātā mātucchāputto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharatī’ti. Yadeva kho te, nanda, anupādāya āsavehi cittaṃ vimuttaṃ, athāhaṃ mutto etasmā paṭissavā’’ti.


"难陀，你要欢喜！难陀，你要欢喜！我来保证你得到这五百位鸽足天女。""大德，如果世尊保证我得到这五百位鸽足天女，我将在世尊的梵行中欢喜。"
于是世尊拉着难陀尊者的手臂，就如同力士伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂那样迅速，在三十三天消失，出现在祇园。
众比丘听说："据说世尊的同母弟难陀尊者为了天女而修行梵行；据说世尊保证他得到五百位鸽足天女。"
于是难陀尊者的同伴比丘们以雇工、买工的说法对待难陀尊者："据说难陀尊者是雇工，据说难陀尊者是买工，为了天女而修行梵行；据说世尊保证他得到五百位鸽足天女。"
于是难陀尊者因为同伴比丘们以雇工、买工的说法而感到苦恼、羞愧、厌恶，独处、远离、不放逸、热忱、专注地安住，不久即－为了这个目的，族姓子正确地从在家出家成为无家者－证得那无上梵行的究竟。他了知："生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。"难陀尊者成为阿罗汉之一。
当夜深时，有一位容色殊胜的天神使整个祇园光明遍照，走近世尊，走近后顶礼世尊，站在一旁。站在一旁的那位天神对世尊说："大德，世尊的同母弟难陀尊者，因诸漏尽，现世中以自己的智慧证知、实现、成就并安住于无漏的心解脱、慧解脱。"世尊也生起智见："难陀因诸漏尽，现世中以自己的智慧证知、实现、成就并安住于无漏的心解脱、慧解脱。"
于是难陀尊者在那夜过后，走近世尊，走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的难陀尊者对世尊说："大德，关于世尊保证我得到五百位鸽足天女的事，我让世尊免除这个诺言。""难陀，我也以心观察了解你的心：'难陀因诸漏尽，现世中以自己的智慧证知、实现、成就并安住于无漏的心解脱、慧解脱。'天神也向我报告此事：'大德，世尊的同母弟难陀尊者，因诸漏尽，现世中以自己的智慧证知、实现、成就并安住于无漏的心解脱、慧解脱。'难陀，当你的心因无取著而从诸漏解脱时，我也就从那个诺言解脱了。"


Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa nittiṇṇo paṅko,

Maddito kāmakaṇṭako;

Mohakkhayaṃ anuppatto,

Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū’’ti. dutiyaṃ;

3. Yasojasuttaṃ

23. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṃ anuppattāni honti bhagavantaṃ dassanāya. Tedha kho āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā [uccāsaddamahāsaddā (ka.)] ahesuṃ .

Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke panete, ānanda, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? ‘‘Etāni, bhante, yasojappamukhāni pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Tete āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā’’ti. ‘‘Tenahānanda, mama vacanena te bhikkhū āmantehi – ‘satthā āyasmante āmantetī’’’ti.

‘‘Evaṃ , bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘satthā āyasmante āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato ānandassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te bhikkhū bhagavā etadavoca –

‘‘Kiṃ nu tumhe, bhikkhave, uccāsaddā mahāsaddā, kevaṭṭā maññe macchavilope’’ti? Evaṃ vutte, āyasmā yasojo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imāni, bhante, pañcamattāni bhikkhusatāni sāvatthiṃ anuppattāni bhagavantaṃ dassanāya. Teme āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā’’ti. ‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo [vo paṇāmemi (sabbattha) ma. ni. 

于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"已度过泥沼者，
已摧毁欲刺者，
已到达痴灭者，
是比丘不动于苦乐。"
第二经竟。
3. 耶输迦经
23. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，以耶输迦为首的约五百位比丘来到舍卫城见世尊。这些来访的比丘与常住比丘们相互问候，整理住处，收拾衣钵时，发出高声大声。
于是世尊对阿难尊者说："阿难，那些是什么人发出高声大声，好像渔夫在抓鱼一样？""大德，那是以耶输迦为首的约五百位比丘来到舍卫城见世尊。这些来访的比丘与常住比丘们相互问候，整理住处，收拾衣钵时，发出高声大声。"
"那么，阿难，你以我的名义告诉那些比丘：'导师召唤诸位。'"
"是的，大德。"阿难尊者回答世尊后，走近那些比丘，走近后对那些比丘说："导师召唤诸位。""是的，贤友。"那些比丘回答阿难尊者后，走近世尊，走近后顶礼世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的那些比丘说：
"诸比丘，你们为什么发出高声大声，好像渔夫在抓鱼一样？"当这么说时，耶输迦尊者对世尊说："大德，这约五百位比丘来到舍卫城见世尊。这些来访的比丘与常住比丘们相互问候，整理住处，收拾衣钵时，发出高声大声。""诸比丘，你们走吧，我驱逐你们。

2.157 passitabbaṃ]; na vo mama santike vatthabba’’nti.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā [paṭisaṃsāmetvā (syā.)] pattacīvaramādāya yena vajjī tena cārikaṃ pakkamiṃsu. Vajjīsu anupubbena cārikaṃ caramānā yena vaggumudā nadī tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā vaggumudāya nadiyā tīre paṇṇakuṭiyo karitvā vassaṃ upagacchiṃsu.

Atha kho āyasmā yasojo vassūpagato [vassūpagate (ka.)] bhikkhū āmantesi – ‘‘bhagavatā mayaṃ, āvuso, paṇāmitā atthakāmena hitesinā, anukampakena anukampaṃ upādāya. Handa mayaṃ, āvuso, tathā vihāraṃ kappema yathā no viharataṃ bhagavā attamano assā’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū āyasmato yasojassa paccassosuṃ. Atha kho te bhikkhū vūpakaṭṭhā appamattā ātāpino pahitattā viharantā tenevantaravassena sabbeva tisso vijjā sacchākaṃsu.

Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.

Atha kho bhagavā vaggumudātīriyānaṃ bhikkhūnaṃ cetasā ceto paricca manasi karitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ālokajātā viya me, ānanda, esā disā, obhāsajātā viya me, ānanda, esā disā; yassaṃ disāyaṃ [yāyaṃ (ka.)] vaggumudātīriyā bhikkhū viharanti. Gantuṃ appaṭikūlāsi me manasi kātuṃ. Pahiṇeyyāsi tvaṃ, ānanda, vaggumudātīriyānaṃ bhikkhūnaṃ santike dūtaṃ – ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’’’ti.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissutvā yena aññataro bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ehi tvaṃ, āvuso, yena vaggumudātīriyā bhikkhū tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā vaggumudātīriye bhikkhū evaṃ vadehi – ‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’’’ti.

‘‘Evamāvuso’’ti kho so bhikkhu āyasmato ānandassa paṭissutvā – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ antarahito vaggumudāya nadiyā tīre tesaṃ bhikkhūnaṃ purato pāturahosi. Atha kho so bhikkhu vaggumudātīriye bhikkhū etadavoca – ‘‘satthā āyasmante āmanteti, satthā āyasmantānaṃ dassanakāmo’’ti.

‘‘Evamāvuso’’ti kho te bhikkhū tassa bhikkhuno paṭissutvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – vaggumudāya nadiyā tīre antarahitā mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ bhagavato sammukhe pāturahesuṃ. Tena kho pana samayena bhagavā āneñjena samādhinā nisinno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘katamena nu kho bhagavā vihārena etarahi viharatī’’ti? Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘āneñjena kho bhagavā vihārena etarahi viharatī’’ti. Sabbeva āneñjasamādhinā nisīdiṃsu.


"是的，大德。"那些比丘回答世尊后，从座位起来，顶礼世尊，右绕后，收拾住处，拿着衣钵向跋耆国（今印度比哈尔邦）方向游行而去。在跋耆国次第游行时，来到瓦古姆达河，到达后在瓦古姆达河岸边搭建草屋，进入雨安居。
于是耶输迦尊者在进入雨安居时对诸比丘说："贤友们，世尊为了我们的利益、福祉，出于悲悯而驱逐我们。来吧，贤友们，让我们以这样的方式安住，使世尊对我们的安住感到欢喜。""是的，贤友。"那些比丘回答耶输迦尊者。于是那些比丘独处、不放逸、热忱、专注地安住，就在那个雨安居期间，全都证得三明。
于是世尊在舍卫城随意住后，向毗舍离（今印度比哈尔邦）方向游行。次第游行，到达毗舍离。世尊住在毗舍离大林重阁讲堂。
于是世尊以心观察瓦古姆达河岸边诸比丘的心后，对阿难尊者说："阿难，那个方向对我来说似乎发光，阿难，那个方向对我来说似乎发亮，那就是瓦古姆达河岸边诸比丘所住的方向。我想去探访他们。阿难，你派使者去瓦古姆达河岸边诸比丘那里：'导师召唤诸位，导师想见诸位。'"
"是的，大德。"阿难尊者回答世尊后，走近一位比丘，走近后对那位比丘说："贤友，你来。去瓦古姆达河岸边诸比丘那里，到达后这样告诉瓦古姆达河岸边诸比丘：'导师召唤诸位，导师想见诸位。'"
"是的，贤友。"那位比丘回答阿难尊者后，就如同力士伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂那样迅速，在大林重阁讲堂消失，出现在瓦古姆达河岸边那些比丘面前。于是那位比丘对瓦古姆达河岸边诸比丘说："导师召唤诸位，导师想见诸位。"
"是的，贤友。"那些比丘回答那位比丘后，收拾住处，拿着衣钵，就如同力士伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂那样迅速，在瓦古姆达河岸边消失，出现在大林重阁讲堂世尊面前。那时世尊正入于不动禅定而坐。于是那些比丘想："世尊现在入于何种禅定？"然后那些比丘想："世尊现在入于不动禅定。"于是他们全都入于不动禅定而坐。


Atha kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante paṭhame yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ [cīvaraṃ (sabbattha)] karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto paṭhamo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā tuṇhī ahosi.

Dutiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante majjhime yāme, uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto majjhimo yāmo; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā āgantukehi bhikkhūhī’’ti. Dutiyampi kho bhagavā tuṇhī ahosi.

Tatiyampi kho āyasmā ānando abhikkantāya rattiyā, nikkhante pacchime yāme, uddhaste aruṇe, nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantā, bhante, ratti; nikkhanto pacchimo yāmo; uddhasto aruṇo; nandimukhī ratti; ciranisinnā āgantukā bhikkhū; paṭisammodatu, bhante, bhagavā, āgantukehi bhikkhūhī’’ti.

Atha kho bhagavā tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘sace kho tvaṃ, ānanda, jāneyyāsi ettakampi te nappaṭibhāseyya [nappaṭibheyya (?)]. Ahañca, ānanda, imāni ca pañca bhikkhusatāni sabbeva āneñjasamādhinā nisīdimhā’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassa jito kāmakaṇṭako,

Akkoso ca vadho ca bandhanañca;

Pabbatova [pabbato viya (sī. syā. pī.)] so ṭhito anejo,

Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū’’ti. tatiyaṃ;

4. Sāriputtasuttaṃ

24. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yathāpi pabbato selo, acalo suppatiṭṭhito;

Evaṃ mohakkhayā bhikkhu, pabbatova na vedhatī’’ti. catutthaṃ;

5. Mahāmoggallānasuttaṃ

25. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā mahāmoggallāno bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ sūpaṭṭhitāya. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya kāyagatāya satiyā ajjhattaṃ sūpaṭṭhitāya.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sati kāyagatā upaṭṭhitā,

Chasu phassāyatanesu saṃvuto;

Satataṃ bhikkhu samāhito,

Jaññā nibbānamattano’’ti. pañcamaṃ;

6. Pilindavacchasuttaṃ



于是阿难尊者在夜深时，初夜分已过，从座位起来，偏袒右肩，向世尊合掌，对世尊说："大德，夜已深；初夜分已过；来访的比丘们已坐了很久；请世尊与来访的比丘们相互问候。"说这话时，世尊保持沉默。
第二次，阿难尊者在夜深时，中夜分已过，从座位起来，偏袒右肩，向世尊合掌，对世尊说："大德，夜已深；中夜分已过；来访的比丘们已坐了很久；请世尊与来访的比丘们相互问候。"第二次，世尊保持沉默。
第三次，阿难尊者在夜深时，后夜分已过，黎明升起，夜现喜相时，从座位起来，偏袒右肩，向世尊合掌，对世尊说："大德，夜已深；后夜分已过；黎明升起；夜现喜相；来访的比丘们已坐了很久；请世尊与来访的比丘们相互问候。"
于是世尊从那禅定出定后，对阿难尊者说："阿难，如果你知道的话，就不会这样说了。阿难，我和这五百位比丘都入于不动禅定而坐。"
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"已胜欲刺者，
辱骂及杀缚；
如山立不动，
是比丘不为苦乐动。"
第三经竟。
4. 舍利弗经
24. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，舍利弗尊者坐在世尊不远处，结跏趺坐，保持身体正直，建立面前正念。世尊看见舍利弗尊者坐在不远处，结跏趺坐，保持身体正直，建立面前正念。
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"如山岩稳固，不动善安立；
如是无痴比丘，如山岩不动。"
第四经竟。
5. 大目犍连经
25. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，大目犍连尊者坐在世尊不远处，结跏趺坐，保持身体正直，善立内在身念。世尊看见大目犍连尊者坐在不远处，结跏趺坐，保持身体正直，善立内在身念。
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"身念已建立，
六触处防护；
比丘常入定，
当知己涅槃。"
第五经竟。
6. 毗邻陀婆蹉经

26. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho [pilindivaccho (sī.)] bhikkhū vasalavādena samudācarati. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘āyasmā, bhante, pilindavaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī’’ti.

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena pilindavacchaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso pilindavaccha [vaccha (syā.)], āmantetī’’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso pilindavaccha, āmantetī’’ti.

‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā pilindavaccho tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ pilindavacchaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, vaccha, bhikkhū vasalavādena samudācarasī’’ti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.

Atha kho bhagavā āyasmato pilindavacchassa pubbenivāsaṃ manasi karitvā bhikkhū āmantesi – ‘‘mā kho tumhe, bhikkhave, vacchassa bhikkhuno ujjhāyittha. Na, bhikkhave, vaccho dosantaro bhikkhū vasalavādena samudācarati. Vacchassa, bhikkhave, bhikkhuno pañca jātisatāni abbokiṇṇāni brāhmaṇakule paccājātāni. So tassa vasalavādo dīgharattaṃ samudāciṇṇo [ajjhāciṇṇo (syā. pī. ka. aṭṭhakathāyaṃ pāṭhantaraṃ)]. Tenāyaṃ vaccho bhikkhū vasalavādena samudācaratī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yamhī na māyā vasatī na māno,

Yo vītalobho amamo nirāso;

Panuṇṇakodho [paṇunnakodho (pī.)] abhinibbutatto,

So brāhmaṇo so samaṇo sa bhikkhū’’ti. chaṭṭhaṃ;

7. Sakkudānasuttaṃ



26. 如是我闻。一时，世尊住在王舍城（今印度比哈尔邦首府巴特那）竹林松鼠栖所。那时，毗邻陀婆蹉尊者以"贱民"的称呼称呼诸比丘。于是众多比丘走近世尊，走近后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说："大德，毗邻陀婆蹉尊者以'贱民'的称呼称呼诸比丘。"
于是世尊对一位比丘说："比丘，你来。以我的名义告诉毗邻陀婆蹉比丘：'贤友毗邻陀婆蹉，导师召唤你。'"那位比丘回答世尊说："是的，大德。"然后走近毗邻陀婆蹉尊者，走近后对毗邻陀婆蹉尊者说："贤友毗邻陀婆蹉，导师召唤你。"
"是的，贤友。"毗邻陀婆蹉尊者回答那位比丘后，走近世尊，走近后顶礼世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的毗邻陀婆蹉尊者说："婆蹉，你确实以'贱民'的称呼称呼诸比丘吗？""是的，大德。"
于是世尊思惟毗邻陀婆蹉尊者的前世，然后对诸比丘说："诸比丘，你们不要责怪婆蹉比丘。诸比丘，婆蹉不是出于恶意以'贱民'的称呼称呼诸比丘。诸比丘，婆蹉比丘连续五百世投生于婆罗门家族。对他来说，'贱民'这个称呼是长期习惯的。因此这婆蹉以'贱民'的称呼称呼诸比丘。"
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"谁无诳无慢，
离贪无执无望，
舍怒心寂灭，
是婆罗门沙门比丘。"
第六经竟。
7. 帝释供养经

27. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ viharati, sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti aññataraṃ [nisinno aññataraṃ (syā. ka.)] samādhiṃ samāpajjitvā. Atha kho āyasmā mahākassapo tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā samādhimhā vuṭṭhitassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya’’nti.

Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi.

Tena kho pana samayena sakko devānamindo āyasmato mahākassapassa piṇḍapātaṃ dātukāmo hoti. Pesakāravaṇṇaṃ abhinimminitvā tantaṃ vināti. Sujā [sujātā (syā. pī. ka.)] asurakaññā tasaraṃ pūreti. Atha kho āyasmā mahākassapo rājagahe sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena sakkassa devānamindassa nivesanaṃ tenupasaṅkami. Addasā kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna gharā nikkhamitvā paccugantvā hatthato pattaṃ gahetvā gharaṃ pavisitvā [pavisetvā (ka.)] ghaṭiyā odanaṃ uddharitvā pattaṃ pūretvā āyasmato mahākassapassa adāsi. So ahosi piṇḍapāto anekasūpo anekabyañjano anekarasabyañjano [anekasūparasabyañjano (sī. pī.)]. Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘ko nu kho ayaṃ satto yassāyaṃ evarūpo iddhānubhāvo’’ti ? Atha kho āyasmato mahākassapassa etadahosi – ‘‘sakko kho ayaṃ devānamindo’’ti. Iti viditvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – ‘‘kataṃ kho te idaṃ, kosiya; mā [māssu (sī. syā.)] punapi evarūpamakāsī’’ti. ‘‘Amhākampi, bhante kassapa, puññena attho; amhākampi puññena karaṇīya’’nti.

Atha kho sakko devānamindo āyasmantaṃ mahākassapaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ [paramaṃ dānaṃ (pī. ka.)] kassape suppatiṭṭhitaṃ! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ!! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’nti!!! Assosi kho bhagavā dibbāya sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya sakkassa devānamindassa vehāsaṃ abbhuggantvā ākāse antalikkhe tikkhattuṃ udānaṃ udānentassa – ‘‘aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhitaṃ!! Aho dānaṃ paramadānaṃ kassape suppatiṭṭhita’’nti!!!

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Piṇḍapātikassa bhikkhuno,

Attabharassa anaññaposino;

Devā pihayanti tādino,

Upasantassa sadā satīmato’’ti. sattamaṃ;

8. Piṇḍapātikasuttaṃ



27. 如是我闻。一时，世尊住在王舍城（今印度比哈尔邦首府巴特那）竹林松鼠栖所。那时，大迦叶尊者住在毕钵梨洞，结一跏趺坐入某种禅定七日。七日过后，大迦叶尊者从那禅定出定。从那禅定出定后，大迦叶尊者想："我应该入王舍城乞食。"
那时，约有五百位天神热切期待供养大迦叶尊者的托钵。大迦叶尊者拒绝了那五百位天神，在上午时分，着衣持钵，入王舍城乞食。
那时，天帝释想要供养大迦叶尊者托钵。他化现为织工的形相在织布，须阇阿修罗女在装梭。于是大迦叶尊者在王舍城依次乞食，来到天帝释的住所。天帝释远远地看见大迦叶尊者走来，看见后从屋里出来迎接，从他手中接过钵，进入屋内，从罐中取出饭，装满钵，交给大迦叶尊者。那托钵食有多种汤，多种菜，多种调味。于是大迦叶尊者想："这是什么众生，有如此神通威力？"然后大迦叶尊者想："这是天帝释。"知道后对天帝释说："憍尸迦，你做了这事；不要再做这样的事。""大德迦叶，我们也需要功德；我们也应该造作功德。"
于是天帝释顶礼右绕大迦叶尊者后，升入空中，在虚空中三次说出感叹："啊！最上布施善立于迦叶！啊！最上布施善立于迦叶！！啊！最上布施善立于迦叶！！！"世尊以清净超人的天耳闻到天帝释升入空中，在虚空中三次说出感叹："啊！最上布施善立于迦叶！啊！最上布施善立于迦叶！！啊！最上布施善立于迦叶！！！"
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"托钵行比丘，
自养不依他；
诸天羡慕彼，
寂静常具念。"
第七经竟。
8. 托钵经

28. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi –

‘‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. Mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ; mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’’ti. Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena karerimaṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?

‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ karerimaṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi –

‘Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu piṇḍāya caranto labhati kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike sotena sadde sotuṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike ghānena gandhe ghāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike jivhāya rase sāyituṃ, labhati kālena kālaṃ manāpike kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Piṇḍapātiko, āvuso, bhikkhu sakkato garukato mānito pūjito apacito piṇḍāya carati. Handāvuso, mayampi piṇḍapātikā homa. Mayampi lacchāma kālena kālaṃ manāpike cakkhunā rūpe passituṃ…pe… kāyena phoṭṭhabbe phusituṃ. Mayampi sakkatā garukatā mānitā pūjitā apacitā piṇḍāya carissāmā’ti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.

‘‘Na khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Piṇḍapātikassa bhikkhuno,

Attabharassa anaññaposino;

Devā pihayanti tādino,

No ce saddasilokanissito’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Sippasuttaṃ



28. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，众多比丘在午后托钵返回，聚集坐在柯雷利圆形讲堂，生起这样的谈论：
"贤友们，托钵比丘在托钵行走时，能时常见到悦意的眼对色，能时常听到悦意的耳对声，能时常嗅到悦意的鼻对香，能时常尝到悦意的舌对味，能时常触到悦意的身对触。贤友们，托钵比丘在托钵行走时受到尊重、重视、敬重、崇敬、恭敬。来吧，贤友们，我们也成为托钵者。我们也将时常见到悦意的眼对色，我们也将时常听到悦意的耳对声，我们也将时常嗅到悦意的鼻对香，我们也将时常尝到悦意的舌对味，我们也将时常触到悦意的身对触；我们也将在托钵行走时受到尊重、重视、敬重、崇敬、恭敬。"这就是那些比丘未完成的谈论。
于是世尊在傍晚从独处起来，走向柯雷利圆形讲堂，走近后坐在准备好的座位上。坐下后，世尊对诸比丘说："诸比丘，你们现在聚集谈论什么？你们有什么未完成的谈论？"
"大德，我们在午后托钵返回，聚集坐在柯雷利圆形讲堂，生起这样的谈论：'贤友们，托钵比丘在托钵行走时，能时常见到悦意的眼对色...身对触。贤友们，托钵比丘在托钵行走时受到尊重、重视、敬重、崇敬、恭敬。来吧，贤友们，我们也成为托钵者。我们也将时常见到悦意的眼对色...身对触；我们也将在托钵行走时受到尊重、重视、敬重、崇敬、恭敬。'大德，这就是我们未完成的谈论，这时世尊来到。"
"诸比丘，你们这些因信仰从在家出家为无家者的族姓子，不应该谈论这样的话。诸比丘，你们聚集时应该做两件事：或谈论法，或保持圣默。"
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"托钵行比丘，
自养不依他；
诸天羡慕彼，
若不着名声。"
第八经竟。
9. 技艺经

29. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, sippaṃ jānāti? Ko kiṃ sippaṃ sikkhi? Kataraṃ sippaṃ sippānaṃ agga’’nti?

Tatthekacce evamāhaṃsu – ‘‘hatthisippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘assasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘rathasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘dhanusippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘tharusippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘muddāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘gaṇanāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘saṅkhānasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘lekhāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘kāveyyasippaṃ [kābyasippaṃ (syā.)] sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘lokāyatasippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘‘khattavijjāsippaṃ sippānaṃ agga’’nti. Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena maṇḍalamāḷo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?

‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, sippaṃ jānāti? Ko kiṃ sippaṃ sikkhi? Kataraṃ sippaṃ sippānaṃ agga’nti?

‘‘Tatthekacce evamāhaṃsu – ‘hatthisippaṃ sippānaṃ agga’nti. Ekacce evamāhaṃsu – ‘assasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘rathasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘dhanusippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘tharusippaṃ sippānaṃ agga’nti, ekacce evamāhaṃsu – ‘muddāsippaṃ sippānaṃ agga’nti ekacce evamāhaṃsu – ‘gaṇanāsippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘saṅkhānasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘lekhāsippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘kāveyyasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘lokāyatasippaṃ sippānaṃ agga’nti; ekacce evamāhaṃsu – ‘khattavijjāsippaṃ sippānaṃ agga’nti. Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā hoti vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.

‘‘Na khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Asippajīvī lahu atthakāmo,

Yatindriyo sabbadhi vippamutto;

Anokasārī amamo nirāso,

Hitvā mānaṃ ekacaro sa bhikkhū’’ti. navamaṃ;

10. Lokasuttaṃ



29. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城（今尼泊尔与印度边境的沙赫特·马赫特）祇树给孤独园。那时，众多比丘在午后托钵返回，聚集坐在圆形讲堂，生起这样的谈论："贤友们，谁懂技艺？谁学了什么技艺？什么技艺是技艺中最高的？"
其中有些人这样说："象技是技艺中最高的。"有些人说："马技是技艺中最高的。"有些人说："车技是技艺中最高的。"有些人说："弓技是技艺中最高的。"有些人说："刀技是技艺中最高的。"有些人说："印记技是技艺中最高的。"有些人说："计算技是技艺中最高的。"有些人说："会计技是技艺中最高的。"有些人说："书写技是技艺中最高的。"有些人说："诗歌技是技艺中最高的。"有些人说："世间论技是技艺中最高的。"有些人说："治国技是技艺中最高的。"这就是那些比丘未完成的谈论。
于是世尊在傍晚从独处起来，走向圆形讲堂，走近后坐在准备好的座位上。坐下后，世尊对诸比丘说："诸比丘，你们现在聚集谈论什么？你们有什么未完成的谈论？"
"大德，我们在午后托钵返回，聚集坐在圆形讲堂，生起这样的谈论：'贤友们，谁懂技艺？谁学了什么技艺？什么技艺是技艺中最高的？'
其中有些人这样说：'象技是技艺中最高的。'有些人说：'马技是技艺中最高的。'有些人说：'车技是技艺中最高的。'有些人说：'弓技是技艺中最高的。'有些人说：'刀技是技艺中最高的。'有些人说：'印记技是技艺中最高的。'有些人说：'计算技是技艺中最高的。'有些人说：'会计技是技艺中最高的。'有些人说：'书写技是技艺中最高的。'有些人说：'诗歌技是技艺中最高的。'有些人说：'世间论技是技艺中最高的。'有些人说：'治国技是技艺中最高的。'大德，这就是我们未完成的谈论，这时世尊来到。"
"诸比丘，你们这些因信仰从在家出家为无家者的族姓子，不应该谈论这样的话。诸比丘，你们聚集时应该做两件事：或谈论法，或保持圣默。"
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"不依技艺活，轻安求义利，
诸根已调御，一切处解脱；
无家无执着，舍慢独行者，
是为真比丘。"
第九经竟。
10. 世间经

30. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī.

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā volokento satte anekehi santāpehi santappamāne, anekehi ca pariḷāhehi pariḍayhamāne – rāgajehipi, dosajehipi, mohajehipi [mohajehipīti (sabbattha)].

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Ayaṃ loko santāpajāto,

Phassapareto rogaṃ vadati attato;

Yena yena hi maññati [yena hi maññati (syā. pī.)],

Tato taṃ hoti aññathā.

‘‘Aññathābhāvī bhavasatto loko,

Bhavapareto bhavamevābhinandati;

Yadabhinandati taṃ bhayaṃ,

Yassa bhāyati taṃ dukkhaṃ;

Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussati’’.

‘‘‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbe te avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. ‘Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi.

‘‘Upadhiñhi paṭicca dukkhamidaṃ sambhoti, sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo. Lokamimaṃ passa; puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā aparimuttā; ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti.

‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;

Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati.

‘‘Sabbaso taṇhānaṃ khayā,

Asesavirāganirodho nibbānaṃ;

Tassa nibbutassa bhikkhuno,

Anupādā [anupādānā (sī.)] punabbhavo na hoti;

Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo,

Upaccagā sabbabhavāni tādī’’ti. dasamaṃ;

Nandavaggo tatiyo niṭṭhito.


30. 如是我闻。一时，世尊住在优楼频螺（今印度比哈尔邦菩提伽耶）尼连禅河岸边菩提树下，初得正觉。那时，世尊结一跏趺坐七日，体验解脱之乐。
七日过后，世尊从那禅定出定，以佛眼观察世间。世尊以佛眼观察时，看见众生被多种忧苦所苦，被多种热恼所烧——由贪生的、由嗔生的、由痴生的。
于是世尊知晓此义，当时说出此偈：
"此世间生忧苦，
为触所缠绕，说我有病痛；
随其所执著，
皆成其他相。
世间着有生，
为有所缠绕，唯喜于有生；
所喜即是怖，
所怖即是苦；
为断除有生，故修此梵行。
凡任何沙门或婆罗门说以有得解脱有，我说他们都未解脱于有。凡任何沙门或婆罗门说以无有得出离有，我说他们都未出离于有。
此苦依执取而生，由一切执取灭尽则无苦生。观此世间；众生为无明所缠，乐于存在而未解脱；凡一切有，于一切处一切方面，一切有都是无常、苦、变异法。
如实以正慧见此，
则断除有爱，不喜无有。
一切爱尽时，
无余离灭即涅槃；
彼寂灭比丘，
无取不再生；
降伏魔胜战，
超越一切有。"
第十经竟。
第三 难陀品终。


Tassuddānaṃ –

Kammaṃ nando yasojo ca, sāriputto ca kolito;

Pilindo [pilindi (sī.)] kassapo piṇḍo, sippaṃ lokena te dasāti.

其摘要：
业、难陀、耶输阇、舍利弗和拘离多、
毗邻陀、迦叶、托钵、技艺与世间，这十经


